gar horizontu virmo zelts

gar horizontu virmo zelts
tur viņi aiziet lāpu gaismā,
atstājot mūs tumsā melnā
nosegtus ar smagu mākoņu nastu.

tu aizdedz sveci un ceri,
sildi zilganos pirkstus līdz
tajos atkal ieplūst dzīvība.
tavas acis atveras
un no plaušām tu izgrūd
to sasmakušo, pelēko slāpekli,
kas tevi no iekšas uzveica.

ar svaiga gaisa elpu
tu čuksti man un citiem:
bet mūsu dzīves turpinās,
mums jāiet uz priekšu.

pāri savām sāpēm
kā gruvešiem kāp,
uzsāc jaunu nodaļu grāmatā,
kuru par savu dzīvi sauc .
kādam bij lemts un kādam ne,
bet paskaties debesīs un saki:
paldies,
jo tu esi dzīvs, tavs gars šobrīd brīvs,
vēl visas iespējas un kļūdas tev ir priekšā
kā desmaizes pie brokastu galda.
tava dzīve ir jauna kā agrs rīts,
nepārvērt to tumsas ietītā naktī,
ko nāve sauc nākt līdz.

Advertisements

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: